Izmainītas citoloģiskās analīzes grūtniecēm ir sastopamas tikpat bieži kā pārējām sievietēm.

Jā sievietei tiek veikta citoloģijas uztriepe nacionālas dzemdes kakla vēža skrīninga programmas ietvaros, tad, stājoties grūtnieču uzskaitē, rutīnā citoloģijas uztriepe nav rekomendēta, taču, ja tāda analīze nav veikta vai rezultāts nav pieejams, tad tā grūtniecei būtu jāveic.

Indikācijas kolposkopijai ir līdzīgas kā sievietēm, kas nav stāvoklī.

Kolposkopijas mērķis grūtniecēm ir izslēgt invazīvu procesu.

Dzemdes kakla fizioloģiskās izmaiņas grūtniecēm:

1.trimestrī dzemdes kakls vizuāli praktiski neatšķiras no dzemdes kakla sievietei, kas navt stāvoklī. Strauji paaugstinoties hormonu līmenim, bioķīmiskie procesi dzemdes kakla šūnās notiek daudz ātrāk un sākas aktīva fermentu sintēze (kolagenāze), pateicoties kam dzemdes kakla vaskularizācija izteikti pastiprinās, pieaug stromas intersticiāla tūska un dzemdes kakls palielinās apjomā un kļūst daudz mīkstāks. Biezo gļotu hipersekrēcija apgrūtina kolposkopijas izmeklēšanu. Tiek novērota cervikālā kanāla „izvēršanās uz āru”, kas kopā ar cilindriskā epitēlija kriptu hipertrofiju dod polipozei līdzīgu izskatu. Transformācijas zona kļūst lielāka ar izteiktiem metaplāzijas apvidiem.

Dzemdes kakla stromas deciduāla reakcija ir viena no īpatnībām grūtniecības laikā, kas varētu bieži apgrūtināt kolposkopiskās ainas interpretāciju un simulēt ekzofītus jaunveidojumus. Dzemdes kakla izmaiņas grūtniecēm ir atspoguļotas tab.Nr1.

Tab.Nr 1.

Ectocervix

Endocervix

  • Stromas hipertrofija
  • Stromas tūska
  • Palielināts dzemdes kakls
  • Vaskulārizācija
  • Aktīva metaplāzija
  • Glandulāra hiperplāzija
  • «Deciduālie polipi»
  • Endocervikāla kanāla «izvēršanās uz āru»
  • Vizualizējas dzemdes kakla kanāls
  • Gļotu hipersekrēcija

Dzemdes kakla patoloģiskās (priekšvēža) izmaiņas grūtniecēm.

Visām grūtniecēm ar displāzijas izmaiņām citoloģijas uztriepē jāveic kolposkopija.

Kolposkopijas izmeklēšana ir daudz sarežģītāka dēļ izmaiņām, kas notiek dzemdes kaklā grūtniecības laikā. Kā transformācijas zona, tā arī viss dzemdes kakls ir lielāks, bet bojājuma pērēklis varētu būt visnotaļ mazs, tāpēc izmeklēšana prasa vairāk laika un pastiprinātu uzmanību. Kolposkopija grūtniecēm jāveic pieredzējušam speciālistam. Arī pacientes poza pie kolposkopijas grūtniecei ir neērta un rada papildus diskomfortu.

Acetobalta epitēlija intensitāte, kā arī atipiskā vaskularizācija (mozaīka, punktuācija) grūtniecēm ir daudz izteiktākas, tāpēc pastāv hiperdiagnostikas risks.

Konstatējot zema riska priekšvēža (LSIL) izmaiņas kolposkopijas laikā, tiek rekomendēta kontrole 3 mēnešus pēc dzemdībām. Augsta riska priekšvēža (HSIL) izmaiņu gadījumā rekomendē ik 3mēnešus kontroli grūtniecības laikā un, ja kolposkopijas laikā nav datu par iespējamo invāziju, tad biopsija un tālāka ārstēšana tiek atliktas 3 mēnešus pēc dzemdībām.

Ja ir aizdomas par invāziju – ir nepieciešama biopsija, taču tās veikšana grūtniecības laikā ir saistīta ar paaugstinātu asiņošanas risku. Mērķa biopsija grūtniecības laikā nav pietiekoši informatīva un netiek rekomendēta, tāpēc ka neļauj izslēgt invāziju, priekšroka jādod ekscīzijas biopsijai ar cilpu.

Taktiku grūtniecēm ar displāzijas pazīmēm citoloģijas uztriepē skatīt tab.Nr2.

Tab.Nr2.
Taktika grūtniecēm ar displāzijas pazīmēm citoloģijas uztriepē.

kolposkopija_grutniecibas_laika